|
ALEKSANDRS POPOVS – KATAMARĀNA «KAUPO» KAPTEINIS
VIZĪTKARTE
 Aleksandrs Popovs
Dzimis 1944. gadā.
Mācījies Rīgas 18. vidusskolā, studējis Maskavas Universitātes ķīmijas fakultātē. Strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūtā.
1979. gadā ieguvis ķīmijas zinātņu kandidāta, bet 1996. gadā – habilitētā ķīmijas zinātņu doktora grādu.
Ar burāšanu un jahtu būvi sācis nodarboties vidusskolas laikā. Kopš 1978. gada ar katamarānu «Kaupo» regulāri piedalījies lielākajās burāšanas sacensībās Baltijas jūrā, bijis PSRS prestižākās trofejas – Baltijas kausa – ieguvējs. Kopā ar Valdi GrenenberguGrīnbergu 1992. - 1993. gadā veicis savu pirmo transatlantijas reisu un braucienu gar Ziemeļamerikas kontinenta austrumu piekrasti no Maiami līdz Bostonai, turpceļā apmeklējot arī Tobago salu un atpakaļceļā rudenī šķērsojot Ziemeļatlantiju pa maršrutu Bostona – Havra. Ar «Kaupo» – kā pirmo Latvijas jahtu šajos ūdeņos – 1995. gadā devies uz Eiropas tālāko ziemeļu punktu – Nordkapa zemesragu Norvēģijā, bet 1996. gadā – uz Eiropas tālāko dienvidu punktu – Marroki zemesragu Gibraltārā.
No 2000. gada 4. marta līdz 2002. gada 9. novembrim, kopumā noejot 35 400 jūras jūdžu, kā viens no «Kaupo» kapteiņiem pirmo reizi Latvijas burāšanas vēsturē veicis braucienu apkārt pasaulei.
Ir dēls un mazdēls.
JAUNĪBAS SAPNIS
Aleksandra Popova māte Viktorija Baumane stāsta, ka Saša jau kopš agras bērnības aizrāvies ar Ž.Verna, Dž.Londona, V.Katajeva un citu autoru piedzīvojumu romāniem, bet V.Kaverina «Divi kapteiņi» bijusi viņa mīļākā grāmata. Viņš aizrautīgi lasījis par jūras ceļojumiem un nepazīstamām zemēm. Mācoties Rīgas 18. vidusskolas sestajā klasē, Saša sācis aktīvi darboties ar jahtām burāšanas sekcijā, kuru vadījis tolaik Latvijā pazīstamais sporta meistars Nikolajs Skorenko.
1961. gadā, kad Sašam palicis 17 gadu, reizē ar vidusskolas atestātu viņš saņēmis arī 1. klases jahtu stūrmaņa apliecību, bet 1966. gadā ieguvis jahtu kapteiņa diplomu.
«Pēc tam nāca dienesta gadi armijā un studijas Maskavas Universitātes ķīmijas fakultātē», turpina Viktorija Baumane. «1970. gadā Saša atgriezās Rīgā un sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūtā. Eksperimentālie pētījumi neorganiskās ķīmijas jomā viņu aizrāva. 1979. gadā Aleksandrs aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju, bet 1996. gadā ieguva habilitētā ķīmijas zinātņu doktora grādu. Viņš kļuva par augsti kvalificētu ķīmiķi, kuru aicināja darbā uz prestižiem ārvalstu institūtiem.»
Visus šos darba gadus Aleksandrs Popovs aizvada šaurās, reaktīvu piesātinātās telpās starp kolbām un mēģenēm. Viņa sasniegumi zinātnē ir nozīmīgi, bet joprojām vilina arī jūras plašumi un okeāna vēji.
«Aleksandra liktenī», saka Viktorija Baumane, «it kā iezīmējas pretstats starp abiem viņa dzīves aicinājumiem – ķīmiju un jūras klejojumiem. Galu galā uzvarēja pēdējais, viņš palika uzticīgs saviem jaunības sapņiem un turpināja aktīvi nodarboties ar burāšanu».
Šeit jāpiemin tēva – Nikolaja Petroviča Popova – loma Sašas dzīvē. Arī viņš jaunībā sapņojis par jūras braucieniem un kādu laiku pat dienējis par jungu Ziemeļu flotē.
PIRMĀ JAHTA
Tēvs pilnībā atbalstīja dēla aizraušanos un palīdzēja viņam no jahtkluba iegādāties nelielu laivu, kas bija norakstīta kā nolietota. Pēc tam veikalā «Prasmīgās rokas» pirkti dažādi kokmateriāli, piemērotas detaļas. Īpašā vērtē bijuši sarkankoka dēlīši, kurus Saša vācis pa visu Latviju. Saspringta un rūpīga darba rezultātā norakstītā laiva pārtapusi par nelielu, grezna jahtu «Agra», ar kuru veikts brauciens pa Rīgas līci. Bet drīz vien Saša sapratis, ka ar šādu kuģīti nekur tālu aizbraukt nevar.
1977. gadā, kad pēc konstruktora Alda Eglāja projekta Valda GrenenbergaGrīnberga vadībā vadībā Republikas centrālajā jahtklubā Bolderājā tika uzbūvēts «Kaupo», Saša pārdeva savu jahtu un, tādējādi iegūtos līdzekļus ieguldījis kā savu daļu šā katamarāna pilnīgošanā, kļuva par tā otro kapteini. Kopš tā laika «Kaupo» regulāri piedalījies lielākajās burāšanas sacensībās, veicis vairākus ārzemju reisus, tostarp arī braucienu pāri Atlantijas okeānam 1992. – 1994. gadā.
RUDENS VĒTRĀS PĀRI ATLANTIJAI
Jāpiemin, ka šā jūrasbrauciena laikā Valdi GrenenberguGrīnbergu piemeklēja smaga slimība. Amerikas Savienotajās Valstīs, Ņūportas hospitālī, viņam tika veikta nopietna un sarežģīta sirds operācija. «Kaupo» atgriezās Rīgā tikai ar vienu kapteini – Aleksandru Popovu, bet Valdis pēc atveseļošanās atlidoja ar lidmašīnu.
Pēc šā ilgstošā Atlantijas okeāna pārgājiena, kura laikā apstiprinājās Aleksandra Popova lieliskās jūrasbraucēja īpašības, doma par ceļojumu apkārt zemeslodei arvien vairāk aizrāva abus kapteiņus. Sākas ilgstošs, intensīvs «Kaupo» sagatavošanas posms šim pasākumam. Tas prasīja daudz laika un lielu naudu. Līdztekus institūtam, kur ienākumi bija visai niecīgi, nācās piestrādāt, veicot smagu fizisku darbu vakaros un nakts stundās. Dāsnu sponsoru šādam bīstamam ceļojumam ar jau diezgan novecojušo katamarānu tā arī atrast neizdevās.
Ar savu mērķtiecību un jūras mīlestību Saša spēja aizraut arī savu dzīvesbiedri Svetlanu Timofejevu. Viņa kļuva par uzticamu jūrnieku palīdzi kā koks jahtas komandā.
SAPNIS PIEPILDĀS
 1999. gada 31. oktobrī beidzot pienāca ilgi gaidītā diena, kad «Kaupo» Bolderājā startēja braucienā apkārt zemeslodei. Par spīti daudzajiem cikloniem un vētrām, kā arī dažādiem nopietnajiem stihijas izraisītiem bojājumiem «Kaupo» komanda tagad ir pārvarējusi visus šķēršļus ceļā pāri trim okeāniem.
2002. gada 9. novembrī plkst. 16 un 56 minūtēs pēc koordinētā pasaules laika, kopumā nobraucis 35 400 jūras jūdzu, kreiserkatamarāns «Kaupo» atkal sasniedza vietu, kuras ģeogrāfiskās koordinātes ir 14 grādu un 36 minūtes ziemeļu platuma un 22 grādi 56 minūtes rietumu garuma un kurā tas jau bija atradies 2000. gada 4. martā pa ceļam pāri Atlantijas okeānam uz Resifi ostu Brazīlijā.
Ceļojuma loks apkārt zemeslodei noslēdzies. «Kaupo» komanda Latvijas vēsturē pirmā ir veikusi šādu ceļojumu divu drosmīgu kapteiņu – Valda un Aleksandra vadībā. Sašas Popova jaunības dienu sapnis ir piepildījies.
| 
AGRO
KAUPO
