a
 

Uzmanību!! Jaunā lapas versija piejama Šeit !!!!

Menu
 Baltijas Jūra
 CENAS - 2009
 CENAS - 2007
 Vidusjūra

.
Reklāma:


 

 Ceļojums » Baltijas Jūra

Meklēšana meklēt arhīvā

Daugava

iesūtīts: 2007.01.13 03:04
izdrukas versija 
Ja Jūsu laiks ir ierobežots tad varat askatīt Rīgas ievērojamākās vietas tepat no Daugavas
Reklāma

Dažu vietu apraksti ko ieraudzīsiet Izburājot Te pat pa Daugavu



Vanšu tilts – Jūras vārti => 8 nm (aptuveni 14,5 km)

VANŠU TILTS un Vecrīgas panorāma
595 m garais Vanšu ( agrāk Gorkija tilts ) atklāts 1981. gadā.
http://wikimapia.org/23999/

ĶĪPSLA
Augstceltne „Saules akmens”, CD un EF dambji, Keramiķu darbnīca, Bijušā premjerministra un jūras ceļotāja Māra Gaiļa savrupmāja, Dzīvojamo ēku komplekss „Ģipša fabrika”, Būvmateriālu tirdzniecības centrs

PODRAGS
Bijusī cementa rūpnīca

ANDREJOSTA
Jahtu centrs „Andrejosta”

ANDREJSALA
Siltumcentrāle, Jaunais elevators, Vecais elevators, Andrejsalas baznīca

SPILVE
Amatieru aviācijas lidlauks, Ūdensvada un kanalizācijas sistēma

EKSPORTOSTA
Dzelzceļa tilts Eksportosta - Kundziņsala

Pētersala
Pētersala - tā ir pilsētas daļa starp Pulkveža brieža, Hanzas, Eksporta un Lugažu ielām. Teritoriju šķērso viena no vecākajām kādreizējās Pēterburgas priekšpilsētas ielām 510m garā Pētersalas iela, kuras nosaukums cēlies no toreizējās Daugavas salas - Pētersala, kas agrāk saukta par Gustavsalu. Apbūve pētersalā sākusies, galvenokārt, XIX gadsimta otrajā pusē.

VOLERI
Jūras osta „Voleri”

KRĒMI

KUNDZIŅSALA – no Daugavas puses
Naftas produktu uzpildes piestātne, Konteineru osta, Augstsprieguma gaisa vadu līnija, Kurpnieku sala

LEJAS PODRAGS
Šķidrās gāzes iekraušanas piestātne

KRIEVU SALA
Kokmateriālu pārkraušanas piestātne

KUNDZIŅSALA – no Mīlgrāvja puses
Kurpnieku sala, Līcis ar kuģu vrakiem, Rutku sala

JAUNMĪLGRĀVIS
Jaunmīlgrāvis ir samērā jauna Rīgas daļa – tikai XIX gs. 70. gados tika radīta Mīlgrāvja priekšosta, jo te Daugava bija dziļāka un ilgāk brīva no ledus. Līdz ar Rīgas – Daugavpils dzelzsceļa izbūvi, kuru vēlāk pagarināja līdz Viduskrievijai, graudu eksportam bija vajadzīga piemērota osta. 1872. gadā Jaunmīlgrāvī labības novietošanai tika uzceltas 18 noliktavas ar koptilpumu 1,5 milj. pudu. Šeit tika celtas rūpnīcas, no kurām lielākās bija Heflingera superfosfāta fabrika un Jesena porcelāna fabrika. Abas rūpnīcas 1915. gadā evakuēja uz Krieviju, nevienai netika atdotas iekārtas. Padomju laikos caur šo rajonu ienāca padomju kultūra. Šeit tika būvēti komunistiskās celtniecības paraugi – daudzdzīvokļu kopmītņtipa nami. Jaunmīlgrāvī celtie nami parasti atradās tuvu dzelzsceļam, to apkārtni greznoja papeļu un bērzu audzes. Tagad Jaunmīlgrāvī atrodas ražošanas apvienība Cido, kas ražo dažādus dzērienus un izcilais latviešu hokejists Sandis Ozoliņš izveidojis pasaules klases standartam atbilstošu golfa laukumu. Bet tāpat kā pirms pusotra gadsimta Jaunmīlgrāvis ir un paliek nozīmīga Rīgas eksportosta – tagad no tās eksportē kokmateriālus, metālu un naftas produktus.

KUĢU REMONTA RŪPNĪCA

VECMĪLGRĀVIS
Vecmīlgrāvis savu nosaukumu ieguvis jau bīskapa Alberta laikā, kad saskaņā ar Romas pāvesta bullu bīskaps Alberts 1205. gadā desmit kilometrus uz ziemeļiem no toreizējās Daugavas grīvas, labajā krastā lika uzcelt cisterciešu Svētā Nikolaja klosteri un jau pēc trim gadiem to sāka apdzīvot mūki. 1266. gadā viņi izraka nelielu grāvi no Ķīšezera uz Daugavu un uzcēla šeit dzirnavas. Starpteku nosauca par Mulen Graben, t.i., Dzirnavu grāvi. Vecmīlgrāvja centrā atrodas Baltā baznīca, kas pašreizējā izskatā celta no 1876. - 1879. gadam, iesvētīta 1788. gadā un ir vienīgā baznīca, kuras tornī atrodas bāka. 1904. gadā Mīlgrāvja Atturības biedrībai “Ziemeļblāzma” tika uzcelts biedrības nams Ziemeļblāzma, kuru 1906. gadā nodedzināja soda ekspedīcija.
Kultūras pils "Ziemeļblāzma" - Tagadējā ēka būvēta 1910. –1913. gadā, lai apkārtējo kokzāģētavu strādniekiem būtu pilnvērtīga sabiedriskā un kultūras dzīve. 1900. gadā A. Dombrovskis uzcēla Zaļo skolu strādnieku bērniem un 1907. gadā – Burtnieku māju, kura deva pajumti latviešu rakstniekiem un kultūras darbiniekiem Krišjānim Baronam, Kārlim Skalbem, Jānim Jaunsudrabiņam un citiem.

RĪNŪŽI
Kuģu vadības cents, loču kuģi un ledlauzis „Varma”, prāmju līnijas piestātne, Bijusī zvejas osta, enkuru pontoni Daugavas vidū

BOLDERĀJA
Hapaka grāvis, Jahtklubs AS „Latvijas Jahta”, Loču kanāls, Jahtklubs „Meldru līcis”, „Bolderājas krastmalas” kolorītā panorāma, Jahtklubs „Ziemeļu krinis” (Padomju laikos - Kara flotes jahtklubs), Buļļupes tilti, Buļļupes boju aizsprosts
Bolderāja atrodas pilsētas ziemeļaustrumu daļā (Kurzemes priekšpilsētā) Daugavas kreisajā krastā un aptuveni 2 kilometru atālumā no Rīgas Jūras līča. Visapkārt Bolderājai ir ūdeņi. No dienvidaustrumu puses to ieskauj Hapaka grāvis, austrumos Daugava, no ziemeļu puses Loču kanāls un no ziemeļrietumiem Buļļupe. Ir arī divas salas, ziemeļos Mīlestības saliņa, un austrumu pusē Krievu sala, kas patiesībā ir pussala. Bolderājā atrodas Daugavgrīvas cietoksnis un Latvijas jūras akadēmija.

MĪLESTĪBAS SALIŅA
Dabas liegums

MANGAĻSALA
Audupe – kura pārvēršas par Vecdaugavu – bijušo Daugavas ieteku jūrā, Jahtklubs „Auseklis”, bijušās Padomju armijas noliktavas, 19.gs. beigu un fortifikācijas būves mežā, Piemiņas zīme Krievijas imperatoram par to, ka viņš „IZJAVIL OSMOTREĶ DAMBU”, Austrumu mols ar sarkano navigācijas uguns zīmi
Mangaļsala
Mangaļsala ir viena no Rīgas vizītkartēm tiem, kas Rīgā iebrauc pa jūras ceļu. Līdz 19. gs. vidum tā tiešām bijusi sala, tagad tā ir pussala. Tieši no Mangaļsalas jūrā iestiepjas mols, kas būvēts 1850. – 1861. gadā un kura celtniecībai aktīvi sekoja pats Krievijas cars, kurš to vairākkārt apmeklēja, par ko liecina uz mola saglabājušies piemiņas akmeņi. Mangaļsala par Rīgas sastāvdaļu kļuva tikai 1960. gadā.

DAUGAVGRĪVA
Buļļupe, Krasta apsardzes piestātne, Daugavgrīvas cietoksnis (neredzams, jo apaudzis ar kokiem), Bijusī kara osta, Daugavgrīvas bāka, Rietumu mols ar balto navigācijas zīmi tā galā

Daugavgrīvas bāka atrodas Rīgā, Daugavas grīvas kreisajā krastā un ir viena no četriem Daugavgrīvas kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem. Pirmo bāku pie tagadējās Daugavas grīvas, domājams, uzbūvēja zviedri ap 17. un 18. gadsimta miju. Kopš 1788. gada bāka tika modernizēta, bet 1919. gada kauju laikā tā nodega. Daugavgrīvas bāku atkal atjaunoja 1921. gada sākumā - baltā dzelzsbetona torņa augstums kopā ar laternu bija 32 metri, bet torņa iekšējais diametrs sasniedza 3,25 metrus. Šo celtni 1944. gadā atkāpjoties uzspridzināja Vācijas karaspēks. 1945. gadā bākas vietā tika uzbūvēts koka pagaidu tornis, bet pašreizējā Daugavgrīvas bāka uzcelta 1957. gadā.

Daugavgrīvas cietoksnis atrodas Daugavas kreisajā krastā, netālu no ietekas jūrā. Daugavgrīvas cietokšņa pirmsākumi ir meklējami jau 17. gs., kad pirmos nocietinājumus - Jaunās grīvas skansti 1608. gadā Poļu-zviedru kara laikā uzbūvēja zviedru armija. Pēc Rīgas iekarošanas kara darbībā sagrautā nocietinājumu vietā zviedru ģenerāļa Rotenberga vadībā 17. gs. 40.g. uzbūvēja modernu cietoksni ar pieciem bastioniem un diviem vārtiem. Cietoksnī bija izvietoti 120 lielgabali un mortīras, zaldātu kazarmas, virsnieku dzīvokļi, garnizona baznīca, pārtikas un munīcijas noliktavas.

JŪRAS VĀRTI
Vecāķu pludmales panorāma, Dzels betona kuģa vraka atliekas, Kuģu ceļš un „pieņemšanas” boja, Kuģi reidā, Lielupes ieteka jūrā un baltā kāpa, Jūrmalas pludmales panorāma

Vecāķi
Vietas nosaukums nāk no “Vecā āķa”- Daugavas attekas. Kopš XVII gs. Vecāķi pazīstami kā zvejniekciems. 1898. gadā šeit pēc mecenāta A.Dombrovska iniciatīvas sāka piešķirt gruntsgabalus vasarnīcām. 1934. gadā te atklāja dzelzceļa satiksmi. Vecāķu stacija atrodas 18,3 km attālumā no Rīgas Centrālās stacijas. Šī ēka tika būvēta kā klasicisma stila industriālās apbūves paraugs un ir arhitektūras piemineklis. Oficiāli Vecāķi kā atsevišķa teritoriālā vienība pastāvēja līdz 1949.gadam, kad tika iekļauta Rīgā. Vecāķi vairumam rīdzinieku asociējās ar pludmali, kura ir platākā Baltijas krastā un ik vasaru pulcē tūkstošiem atpūtnieku.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajons sevī ietver tādus mikrorajonus kā Jaunciems, Jaunmīlgrāvis, Vecmīlgrāvis, Vecdaugava, Mangaļsala, Aplokciems, Mežaparks, Čiekurkalns, Sarkandaugava, Kundziņsala, Pētersala. Ziemeļu rajonā atrodas arī daļa pilsētas centra, kuru ierobežo Kr.Valdemāra, Elizabetes, Strēlnieku, Hanzas ielas un Daugavas labais krasts, kā arī lielākā pilsētas pludmale - Vecāķi.
Ziemeļu rajonā atrodas vairākas salas un pussalas - Mangaļsala, Pētersala, Kundziņsala, Kurpnieku sala, Vējzaķsala, Mazā Vējzaķsala, Andrejsala, Rutku sala, Sūnu sala, Sniķeru sala, Daudersala, Vecdaugavas pussala un Lakstīgalu pussala.

 Vēlaties to izbaudīt?

Sazinaties ar kādu no Jahtu kapteiņiem:

Jahta "Circe"

Jahta "Andrea"

Katamarāns "MUSONS"

Katamarāns "NAMEJS"

Musons-cenas

 

Tavs komentārs:
Vārds:*
e-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)


Free Sailing Banner Exchange - 3:2 ratio!

бухгалтерский аутсорсинг , расчет налогов, бухгалтерская фирма,
бухгалтерский учет, бухгалтерское обслуживание, Стоимость бухгалтерского обслуживания, бухгалтерия, Налоговое Спокойствие


 
Higiēnas preces

Zobupastas, ziepes no Vācijas. Šampūni no Norvēģijas. Kvalitatīvas un pieejamas preces skaistumam un labsajūtai.

Par ko Jūs vēlētos šeit lasīt ?
Vairāk par burāšanas vēsturi.
Vairāk par Jahtu būvi.
Vairāk par Jahtu remontu.
Vairāk par ceļojumiem un piedzīvojumiem.
Par jaunumiem un aktualitātēm pasaulē.
Kur, ko un kā var iegādāties.
Par iespējām atpūsties uz jahtas.
Par ekstrēmām un neparastām lietām.
Par sacensībām un rezultātiem.
Par kaut ko citu
 
(varat balsot reizi dienā)
aptaujas rezultāti »
Follow baltsails on Twitter
;
 


Lapu skatās 5 , pavisam kopā bijuši: 12515, ielāde 0.010730028152466 sec.