a
 

Uzmanību!! Jaunā lapas versija piejama Šeit !!!!

Menu
 "DRAGON" klasse
 Cetus
 Cutty Sark
 Antīkie Burinieki
   Senās Romas flote
 Motorlaivas Vikings
 International 2.4 Metre
 L-6 klase

.
Reklāma:


 

 Vēsture » Antīkie Burinieki

Meklēšana meklēt arhīvā

 Vidusjūras piekrastes bija mūsdienu eiropas civilizācijas šūpulis. Pateicoties labvēlīgiem dabas apstākļiem šeit dzima, attīstījās un vēlāk diemžēl degradējās varenas valstis. Šī apgabala nozīme pasaules jūrniecības attīstības vēsturē bija milzīga, tapēc būtu loģiski sākt apskatīt peldlīdzekļu vēsturi tieši no Vidusjūras baseina.

   Pirmie buru kuģi parādījās šeit aptuveni 3000 gadus pirms mūsu ēras. Par to liecina zīmejumi uz senajām ēģiptiešu vāzēm, kau tgan šo laivu dzimtene visticamāk nav Nīlas ieleja, bet gan tuvumā esošais Persijas līcis. Tam apstiprinājums ir šādas laivas modelis, kas atrasts kādās kapenēs Eridas pilsētā, kas atrodas Persijas līča krastā.
  Peldlīdzekļu attīstība bija ļoti lēna, sākot no primitīviem plostiem vai kopā sasietiem niedru kūļiem, vēlāk līdz izdobtām laivām no koka stumbra un dažus metrus garām laivām ar vienu taisno buru.
    1969. gadā norvēģu zinātnieks mēģināja izdarīt interesantu eksperimentu, proti mēģināja pārbaudīt hipotēzi, ka ar buru aprīkots kuģis, kas izgatavots no papīrusa niedrēm, varēja peldēt ne tikai pa Nīlu, bet arī veica garus jūras pārgājienus. Šis kuģis pēc savas būtības bija vienkāršs plosts, tā garums 15m, platums 5m un augstums 1,5 metri ar mastu 10 m garumā, ar vienu taisnu buru un vienu airi stūrēšanai.
   Pirmais Tūra Heijerdāla mēģinājums ar plostu pārpeldēt Atlantijas okeānu un nokļūt Amerikā neizdevās, bet tālo jūras pārgājienu iespējamība tika pierādīta, kas pamudināja zinātnieku 1970. gadā mēģināt vēlreiz un otrais mēģinājums beidzās ar pilnīgu uzvaru.
   Pirms sāka izmantot buras, peldlīdzekļus vai nu pārvietoja ar airu palīdzību, vai arī vilka tauvās pa krastu ejošie strūdzinieki vai dzīvnieki. Peldlīdzekļi ļāva pārvietot smagas un apjomīgas kravas, kas neapšaubāmi bija ražīgāk nekā pārvietot tās pa sauszemi ar dzīvnieku pajūgu palīdzību.

Vēlāk, aptuveni 1600 gadus pirms mūsu ēras, ēģiptieši sāka būvēt koka kuģus no akācijas koka un ievestā līvijas ciedra. Bet šos kuģus būveja sasienot kopā kokus, līdzīgi kā plostus no papirusa niedrēm. Komplektu ar siles veidā sasietiem baļķiem aptēsa kuģa formā. Lai bruses neizjuktu, tās horizontāli tika sasietas ar savilcējgaliem, bet garumā tās  tika savilktas ar resnu tauvu, kas gāja virs klāja un piedeva korpusam zināmu cietību. Šiem kuģiem nebija ne ķīļa, ne arī brangu.
     Salīdzinoši smagie un neveiklie Nīlas kuģi pamatā tika pārvietoti ar airu palīdzību, taisnstūrainā bura tika izmantota tikai kā papildus vilkmes līdzeklis. Pret Nīlas straumi un pa mākslīgajiem kanāliem kuģus parasti vilka strūdzinieki vai arī dzīvnieku pajūgi. Stūrešanai tika izmantoti stūres airi.
     Senie ēģiptieši devās arī tālākos jūras pārgājienos. Zīmējumā redzams apmēram 1500. gadā pirms mūsu ēras būvets ēģiptiešu jūras kuģis. Pēc konstrukcijas un lieluma tas neko daudz neatšķiras no Nīlas kuģiem, bet tam bija jau daudz lielaka taisnstūra bura. Un „falši” fortēviņš un ahtertēviņš.  Neapšaubāmi šis kuģis bija daudz kustīgāks par savu Nīlas senci, bet jāatceras, ka tas tomēr  ir veselu 500 gadu progresa rezultāts, kas nerunā par labu tā laika kuģu būvētāju attīstības spējām, kaut arī tie jau mācēja būvēt 60m garus un 20m platus kuģus un kuru komanda sastāvēja no 120 cilvēkiem.

    Ūdens transportam Senajā Ēģiptē bija liela nozīme. Sākumā tas aptvēra Nīlu un vēlāk piekrastes jūras rajonus. Nezaudējot no redzesloka krastus, jūrasbrauceji devās tālāk uz dienvidiem pa Sarkano jūru un uz ziemeļiem pa Vidusjūru. Tika pārvietotas kravas un kara kuģi, veica neskaitamus karagājienus. 
   Ir vēsturiskas liecības par lielu tirdzniecības un kara ekspedīciju, ko XV gadzimtā pirms mūsu ēras organizēja Ēģiptes valdniece Hačedsupa. Šī ekspedīcija, kas vēsturiski tiek uzskatīta par tirdzniecības ekspedīciju, devās pāri Sarkanajai jūrai uz seno valsti Puntu Āfrikas dienvidu krastā (apmēram tur tagad ir Somālija). Kuģi atgriezās smagi piekrauti ar precēm un vergiem.

    Liela nozīme Šumeru pilsētvalstu tā laika attīstībai bija upju un jūras transportam. Šumeru pilsētvalstis, vēlāk sauktas par Mezopotāmiju vai Divupi, atradās divu lielu upju Tigras un Eifretas baseinā (tagad Irakas teritorijā).  Nav apšaubām, ka Šumeru kuģu būve bija ļoti augstā līmenī. Par to liecina ne tikai tālie jūras pargājieni uz austrumiem uz Indiju, bet arī uz rietumiem uz Āfrikas krastiem. Pastāv uzskats, ka Mezopotāmijas jūrnieki iemācīja ēģiptiešus lietot buras.

    Ēģiptiešu jūras brauceji Jaunās valdīšanas laikmetā (XVI-XI p.m.ē.) uzsāka tirgošanos Egejas jūrā ar Krētu, bet velāk ar Mikenu, kur radās pirmā attīstītā eiropiešu civilizācija. 

    Krētas airējamie kuģi, kas bija aprīkoti arī ar taisnstūrainu buru, veica pārgājienus līdz Pirineju pussalai. Krētas flote, pēc visa spriežot, bija apguvusi visu Egejas jūru.
   Nozīmīgu daļu jūras braukšanas vesturē ir ierakstījuši feniķieši- mazu pilsētvalstu iedzīvotaji Vidusjūras austrumu piekrastē, kas dzīvoja Libānas kalnu pakājē.Feniķiešu kuģis
   Feniķiešu flotei Vidusjūrā bija noteicošā loma jau otrajā gadu simtenī pirms mūsu ēras. Feniķieši bija ne tikai uzņēmīgi tirgotāji, bet arī pirāti. Sagūstītos cilvēkus tie padarīja par vergiem un iespējams pirmie sāka izmantot vergus kā airētājus. Feniķiešu tirdzniecības un kara flote otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras bija Ēģiptes faraonu flotes balsts.

Tuviem pārgājieniem feniķieši izmantoja vieglus tirdzniecības kuģus ar airiem un aprīkotus ar vienu taisnstūra buru. Daudz iespaidīgāki kuģi bija paredzēti tālākiem pargājieniem un karakuģi. Feniķijai atšķirībā no Ēģiptes bija daudz piemērotāki dabas apstākļi flotes būvniecībai. Piekrastes tuvumā Libānas kalnu pakajē auga meži, kur pamatā auga kuģu būvei piemērotais slavenais Libānas ciedrs un ozols, kā arī citas vērtīgas koku sugas. Feniķieši vieni no pirmajiem (ja ne paši pirmie) būvējot kuģus sāka izmantot brangas un ķīļa konstrukcijas pie kā piestiprinaja apšuvumu. Kuģu aprīkojumā izmantoja virves, kas tika savītas no kaņepēm un iespējams vienkārši bloki. Šie kuģi bija vieglaki un kustīgāki par ēģiptiešu kuģiem.

Bez kuģu uzlabojumiem feniķieši ir atstājuši vēl vienu zīmīgu mantojumu- vārdu „galera”, kas laikam ir iekļāvies visās Eiropas valodās.
     Feniķiešu kuģi devās ceļojumos no lielo pilsētu ostām, tādām kā Sidona, Ugarita, Gebala u.c., kur bija arī kuģu būvētavas.

Pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras, sākumā pateicoties lielo tirdzniecības, vergu tirgošanas un kara kuģu pārgājieniem, pastiprinās feniķiešu ietekme Vidusjūras austrumu un rietumu daļā. Šajā laikā piekrastēs tiek dibinātas feniķiešu kolonijas, kas kļuva ne tikai par lielim tirdzniecības centriem, bet arī par svarīgām jūras bāzēm, kas bija nepieciešamas feniķiešiem, lai realizētu tālus jūras pārgājienus. Viena no tādām kolonijām Karfagena atradās tagadējās Tunisijas teritorijā un tai bija liela loma jūras braukšanas vēturē.

Bez  Sicīlijas un Maltas feniķieši bija nokļuvuši līdz Vidusjūras un iespējams arī Spānijas Atlantijas piekrastei, bija izgājuši cauri Gibraltāra jūras šaurumam, tie veda alvu no Ziemeļanglijas, kuģoja gar Āfrikas rietumu piekrasti. Ir arī vēsturiskas liecības par feniķiešu pargājieniem dienvidu virzienā cauri Sarkanajai jūrai līdz Indijas okeānam. Feniķiešiem arī tiek piedēvēts gods par pirmo jūras pārgājienu apkārt Āfrikas kontinentam VII gs. p.m.ē., tas ir gandrīz 2000 gadu pirms Vasko De Gammas.

Cita antīkās pasaules izcila civilizācija bija Grieķija, kuras vēsturiskajā attīstībā arī jūras flotei bija liela loma. Grieķi jau IX gs. p.m.ē. iemācījās no feniķiešiem būvēt tai laikā brīnišķīgus kuģus un agri sāka kolonizēt apkārtējās teritorijas. VII-VI gs. p.m.ē. to apgūtās teritorijas aptvēra visu Melno jūru, Vidusjūras rietumu piekrasti un Mazāzijas Egejas piekrasti.

Neviens antīkais kuģis jeb tā daļa nav saglabājušies līdz mūsdienām, tapēc nav iespējams precizet priekšstatu par galeru pamattipiem, kas izveidojies uz seno zīmējumu un citu vēsturisku materiālu pamata. Ūdenslīdēji un akvalangisti turpina apsekot jūras dibenu vietās, kur risinājās lielākas jūras kaujas un gāja bojā simtiem kuģu. Par to formu un izmēru var spriest pēc netiešiem materiāliem, piemēram pēc precīzi fiksētiem māla trauku un metālisku priekšmetu izvietojumiem, kas saglabajušies tur, kur ir nogrimimuši kuģi. Un tomēr, tā kā nekādas korpusa detaļas nav izdevies atrast, neiztikt bez smalkas analīzes un fantāzijas. 

Grieķu tirdzniecības kuģis   Pirmie grieķu tirdzniecības kuģu tipi nedaudz atšķīrās no to feniķiešu prototipiem. Tajā laikā jūrasbraucēji nemācēja vadīt taisnstūraino buru un uzlūvēt pie vēja. Tā ceļš pie dienvid-austrumu ceļavēja no Aleksandrijas līdz Sicīlijai ilga aptuveni nedēļu, bet atpakaļ ar airiem trīsreiz ilgāk. Kuģi noturēja kursā ar stūres aira palīdzību, kam pret savu pēcteci bija divas priekšrocības- ar to varēja pagriezt uz vietas stāvošu kuģi un to varēja ceļā viegli nomainīt salūšanas gadījumā. Tirdzniecības kuģi bija plati un tiem bija ietilpīgas tilpnes preču izvietošanai.

     Grieķu kaujas kuģisAptuveni V gs. p.m.ē. parādījās grieķu kaujas kuģi „biremas” ar diviem airētāju stāviem, šiem kuģiem protams bija divreiz lielāks ātrums, nekā tāda paša izmēra kuģis ar tikai pusi airētaju skaita. Tajā pašā gadu simtenī izplatījās „trijeras” kuģi ar trim airētāju stāviem. Tāda tipa galeru konstrukcija ir sengrieķu kuģu būvētāju ieguldījums kara kuģu būves vēsturē. Kara kuģiem bija raksturīgi „gara” forma, tiem bija klājs, segta telpa karavīriem un ar vara plāksnēm apkalts ass ķīlis-tarāns priekšgalā pie ūdenslīnijas, ar kuru centās ielauzt pretinieka kuģu bortus jūras kaujās. Tādu kaujas ierīci grieķi pārņēma no frniķiešiem, kas to izmantoja VIII gs. p.m.ē. 

Grieķu TRIERA   Sengrieķu kuģu būvētāji mācēja būvēt vēl lielākus kuģus, kas sasniedza 100 m garumā un bija vairāk kā 10 m plati, tiem bija vairāki tarāni un tajā ietilpa ap 400 airētāju.
   Šie vairāku stāvu kuģi bija aprīkoti ar gariem smagiem airiem, kas airētāju pusē tika līdzsvaroti ar svina atsvariem. Grieķi pilnveidoja takelāžu, un citu kuģu aprīkojumu.
   Vēl nebija pazīstams kompass. Atklātā jūrā orientejās pēc zvaigznēm, izmantojot zināšanas par astranomiju. Pie kam šīs zināšanas acīmredzot tika aizgūtas no babiloniešiem un ēģiptiešiem, kas tajā laikā bija pazīstami ar saviem astronomiskajiem novērojumiem. Bet grieķi pirmie ieviesa terminus ģeogrāfiskais platums un garums, lai precīzi apzīmētu objektu atrašanās vietu uz zemes. Šie nosaukumi acīmredzot radās tādi, kādi tie ir pateicoties Vidusjūras formai. Zīmīgs ir arī ostu būves uzlabojumi, un tas, ka sāka būvet pirmās jūras bākas. Aleksandrijas līcī tika uzbūvēts 140 metrus augsts tornis, kurā tika dedzināta sveķaina malka.

    Kaut arī grieķi bija spējiīgi un pieredzējuši jūrasbraucēji, tajā laikā jūras ceļojumi, bija ļoti bīstami, katastrofu un pirātu uzbrukumu rezultatā daudzi kuģi nesasniedza savu galamērķi.

Antīkās Grieķijas galeras apceļoja visu Melno un Vidusjūru, gar Gibraltāru tās devās uz ziemeļiem sasniedzot Britāniju un iespējams arī Skandināviju.

Turpinājums


 


 


 

Tavs komentārs:
Vārds:*
e-pasts:*
aplūkot atsauksmes (2)


Free Sailing Banner Exchange - 3:2 ratio!

бухгалтерский аутсорсинг , расчет налогов, бухгалтерская фирма,
бухгалтерский учет, бухгалтерское обслуживание, Стоимость бухгалтерского обслуживания, бухгалтерия, Налоговое Спокойствие


 
Higiēnas preces

Zobupastas, ziepes no Vācijas. Šampūni no Norvēģijas. Kvalitatīvas un pieejamas preces skaistumam un labsajūtai.

Par ko Jūs vēlētos šeit lasīt ?
Vairāk par burāšanas vēsturi.
Vairāk par Jahtu būvi.
Vairāk par Jahtu remontu.
Vairāk par ceļojumiem un piedzīvojumiem.
Par jaunumiem un aktualitātēm pasaulē.
Kur, ko un kā var iegādāties.
Par iespējām atpūsties uz jahtas.
Par ekstrēmām un neparastām lietām.
Par sacensībām un rezultātiem.
Par kaut ko citu
 
(varat balsot reizi dienā)
aptaujas rezultāti »
Follow baltsails on Twitter
;
 


Lapu skatās 35 , pavisam kopā bijuši: 12499, ielāde 0.037022829055786 sec.