|
|
28. -29. Aprīlis Liepāja VISIT BALTIC BY BOAT |
autors: erix
iesūtīts: 2011.05.24 14:40 |
rakstīt autoram 
izdrukas versija  |
| Konference, kas norisinājās Liepājā 28. – 29. aprīlī, kopā pulcēja Latvijas jahtu ostu pārvaldītājus, vadītājus, kompetento organizāciju pārstāvjus, kā arī atsevišķus ārvalstu speciālistus. Tika lasītas prezentācijas un izvērsta plaša un produktīva diskusija. Sarunas vedās labi un dalībnieki atvērti un aktīvi runāja par inovācijām un plāniem. |  |
Kā pirmais uzstājās Latvijas Zēģelētāju savienības
pārstāvis Ģirts Avotiņš kurš uzsvēra nepieciešamību strādāt ar jauniešiem
papildinot mazo buru laivu floti, kā arī aktīvi nodarboties ar trenēšanu. Tiek
runāts arī par jahtu sacensībām Baltijas jūrā. Šādas sacensības tiek
pozicionētas kā izaicinājums burāt jaunos, savādākos apstākļos nekā tas ierasts,
piemēram, Rīgas līcī. Šādas sacensības būtu jāorganizē starptautiskā līmenī, kā
piemēru Ģirts min Baltijas valstis. Tādejādi tiktu radīta arī lielāka atpūtas
burātāju interese par Latviju. Noslēdzot prezentāciju tiek konstatēts, ka
Latvijā nepastāv sadarbība starp jahtu ostām un būtu nepieciešams strādāt pie
vienota komunikāciju tīkla izveides, iespējams, pat visā Baltijā.
 Par
situāciju Lietuvā stāsta Kestutis Oginskas (Lithuania Inland Warerway
Association). Sākot prezentāciju tiek
norādīts uz kuluāros jau apspriesto problemātiku, proti, internacionalitātes
trūkumu burāšanas nozarē Baltijas valstīs. Tālāk tiek apskatīta Lietuvas
burāšanas nozares specifika. Tiek minēts, ka Klaipēdā ir lielākā jahtu osta Lietuvā, kas atrodas pašā pilsētas centrā. Šeit norisinās daudz kultūras
aktivitātes.
Ūdens tūrisms Lietuvā ir labi
attīstīts dēļ plašā upju tīkla, kur iekšējie kuģošanas ceļi ir aptuveni 902 km
garumā. Uz lielākās un nozīmīgākas Lietuvas upes Nemunas atrodas pat 19 ostas.
Tālāk prezentācijā tiek
salīdzinoši plaši runāts par Sventoji ostas attīstības plāniem un jau paveikto.
Kanāls ieejot ostā šogad tiks padziļināts līdz 3 metriem. Ar elektrības un
ūdens pievadi tiks aprīkoti arī steķi. Nākotnes vīzijas Lietuvas kolēģiem ir
gaišas jo jau panākta un apstiprināta vienošanās ar „Ministry of Industry,
Trade and Tourism of Spain” par izpētes darbiem, kas turpmāk ļaus ostu
pārdomāti un atbilstoši vajadzībām, burāšanas tendencēm attīstīt.
Kā vienu no attīstības
scenārijiem kolēģi min piestātnes izveidošanu, kura spētu apkalpot 500 laivas
un uzglabāt 160 laivas. Izmaksas šajā gadījumā lēšamas 50 000 000
Eiro apmērā. Kompleksā paredzēta arī burāšanas skola, jahtklubs, sausais doks,
kuģu remontēšanas vieta, protams, arī veikali un restorāni.
Norvēģiju pārstāvēja Larvik
ostas direktors Olafs Klunderud, kurš savu prezentāciju sāk uzsverot, ka
māksla, kultūra un pasākumi ir jahtu ostu attīstības panākumu atslēga. Olafs
norāda uz to, ka Norvēģi ir burātāju tauta to apstiprinot ar faktu, ka uz 5
miljoniem iedzīvotāju ir reģistrēti 500 000 kuģošanas līdzekļi.
Prezentācijas laikā tika raksturots arī tipiskais jahtas īpašnieks
Norvēģijā,
no Latvijas pozīcijas skatoties – potenciālais klients. Tas būtu,- turīgs vīrs
ar vidējiem vai augstiem ienākumiem, kura vecums ir virs 50 gadiem. Norvēģi
ceļo kopā ar ģimenēm, parasti 4 cilvēku sastāvā. Mīl restorānus un ir īsteni
dabas draugi. Viesis norāda arī uz trūkumiem, kādēļ Norvēģi par galamērķi
neizvēlas Latviju un Baltijas valstis kopumā. Pirmkārt, trūkst informācijas,
otrkārt, Norvēģiem ir vēsturiski
izveidojies ieradums ceļot uz R un D esošajām valstīm. Pēc Olafa domām, lai
mainītu šos ieradumus un attīstītu kuģošanu starp valstīm būtu nepieciešams
izvērst pārdomātu marketingu. Šeit uzsvars jāliek uz Baltijas valstu sadarbību
un pozicionēšanos tirgū zem vienota, kopīga tūrisma reģiona – „Baltija”. Veidojot
marketingu, ieteicams būtu sadarboties arī ar Zviedriju, Somiju, Krieviju
(Kaļiņingradu) un Poliju. Jāpiemin arī tas, ka ceļš no Norvēģijas ievērojami
sarūk, ja izmanto Jota kanālu, un šis fakts šķietamo tūristu migrācijas utopiju
pārvērš reālā iespējā.
 Tika pārstāvēta arī Rīgas
tehniskā universitāte Egona Bērziņa personā. Prezentācijas sākumā brīvā formā Egons
uzsāk auditorijas informēšanu par jau notikušu projektu „SuPortNet” (www.suportnet.de / www.suportnet.lt), kurā viens no mērķiem
bija vienota jahtu ostu tīkla izveide, taču tas neizdevās dēļ dalībnieku
nespējas projektu apgādāt ar informāciju. Projekts beigts 2003. gadā.
Tālāk tiek runāts par ostu
nozīmīgumu un kopumā tiek uzsvērts, ka jahtu osta ir konkrētas vietas
identitātes simbols, un kuru darbība būtu jāattīsta tā, lai tās spētu
funkcionēt visās sezonās. Tātad, nepieciešams attīstīt arī piestātnei apkārt
esošo infrastruktūru! Skaidrs, ka ostās nav nevienas mazas un lētas lietas,
tomēr šāds ceļš ilgtermiņā būtu izdevīgs, vienkāršāk - progresīvs.
Pāvilostas jahtu ostu pārstāv
Anete Blaževiča, kura dalās iespaidos, kurus guvusi apmeklējot vairākas jahtu
ostas Norvēģijā. Tur burāšana un ūdens tūrisms kopumā ir ļoti attīstīts un
ostās pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Ostās ir attīstītas komunikācijas
(kafejnīcas, restorāni, veikali, atpūtas laukumi utt.) tai skaitā
pašapkalpošanās automāti, kas Latvijā vēl nav pat redzēti. Visu te ir viegli
atrast dēļ kvalitatīvās teritorijas pārskata kartes.
Atsevišķās ostās tiek piekopta savdabīga
prakse,- pa dienu ostas nodeva nav jāmaksā, taču tas jādara ja viesi nolemj
uzkavēties arī naktī. Bieži ostās redzami monitori uz kuriem viegli, saprotami
nolasāmas laika ziņas. Šādi monitori kalpo arī kā marketinga instruments. Reklāma
tiek arī realizēta pārdodot īpašus ostas dvieļus un higiēnas preces. Īpatnējs
risinājums ir atkritumu tvertņu izvietošana zem zemes, tas tiek darīts ne tikai
teritorijas taupīšanas nolūkā, bet arī ir kā moderns dizaina elements.
Norvēģijas ostās ir degvielas uzpildes stacijas, kā arī augsta līmeņa serviss
uz pontoniem, kas sevī iekļauj gan vieglu piekļūšanu elektrībai, gan dzeramajam
ūdenim.
Svarīgi šeit ir pasākumi un
kultūras norises par kurām uzzināt var turpat ostā, jo informācija (bukleti,
kartes) sadarbojoties ar tūrisma informācijas centriem tiek izvietota ostā. Īpaša
uzmanība tiek pievērsta iespējām atpūsties kopā ar ģimeni.
Anete raugoties uz situāciju
Latvijā uzsver nepieciešamību attīstīt burāšanas tradīcijas tiktāl, lai tas
kļūtu par dzīvesveidu. Protams, jāstrādā arī pie servisa un pakalpojumu
kvalitātes uzlabošanas mūsu ostās, kā arī kopīgi un aktīvi jādomā par burāšanas
izaugsmi visā Latvijā. Tiek uzsvērts arī tas, ka mūsu mazajās ostās (salīdzinot
ar Norvēģiju) mums ir iespēja izturēties īpaši un individuāli pret katru
klientu, kas ir liels pluss.
Kā nākamais savu prezentāciju
lasa „Kuivižu jahtkluba’’ direktors Kaspars Mitulis. Tiek daudz stāstīts par
ostas sakopšanu un norādīts uz lielo darbu, kas ieguldīts, lai 2009. gadā
atvērtu kompleksu apmeklētājiem. Paveikts tiešām ir daudz, to apstiprina
prezentācijā lietotās, uzskatāmās bildes. Faktiski, no izgāztuves, par kādu
bija kļuvusi šī teritorija, Kaspars ir spējis izveidot ne tikai ar ūdeni un
elektrību aprīkotu 30 m garu jahtu piestātni, bet arī mūsdienīgu atpūtas
kompleksu ar labu Restorānu un patīkamu viesnīcu. Jahtkluba telpās pieejama arī
pirtiņa un atpūtas telpa, ostas dziļums ir 2,4 – 3 m, ir arī slips.
Kaspars norāda uz to, ka, lai
panāktu šādus rezultātus papildus apjomīgam darbam nepieciešami arī lieli
finanšu ieguldījumi. Kuivižu osta savesta kārtībā izmantojot personīgos
līdzekļus un kredītresursus, atbalsts gūts arī no Eiropas savienības fondu
resursiem.
Ingus Purgalis, pārstāvot
Pilsētas Jahtklubu, sākumā norāda uz burāšanas specifisko fundamentu, kas sevī
ietver ne tikai burāšanas sportu, bet vienādās daļās arī rekreāciju, tehnisku
cilvēku vaļasprieku un prestižu. Tiek
runāts arī par nepieciešamību izveidot ciešu sadarbību starp Jahtu ostām un
pasniegt Latviju un vēlāk plašāk Baltiju, kā vienotu galamērķi, īpašu reģionu
pasaules tirgū, jo pa vienam, turklāt dezinformēti, mūsu attīstība norit samērā
lēni.
Viena no idejām, kuru Ingus
piedāvā burāšanas attīstības veicināšanai Latvijā ir sniegt atbalstu jaunajiem
burātājiem izveidojot atvieglotus nosacījumus jahtu ostu izmantošanā, tādejādi
ļaujot jaunajiem kapteiņiem (pirmie 2 gadi pēc kvalifikācijas iegūšanas)
vieglāk aprast ar vidi, iespējām un izdevumiem ar kuriem jārēķinās nākotnē.
Šāda rīcība varētu būt progresīvs solis aktivizējot kapteiņus, kuri iegūstot
kvalifikāciju nav spējuši atrast iespēju kuģot. Šāda programma varētu arī radīt
interesi savest kārtībā tos kuģošanas līdzekļus, kas jau sen nav peldējuši un
novietoti angāros, garāžās, pagalmos utt. Tādejādi tiktu attīstīta ūdens
tūrisma kustība Latvijā.
Ingus dalās ar pieredzi un
zināšanām par plānotu marketingu. Tiek norādīts uz www.yootube.com efektivitāti, kas tiek
pamatota ar mūsdienu cilvēku informācijas iegūšanas paradumiem. Tie labprāt sev
nepieciešamo informāciju meklē video formātā, un tamdēļ katram jahtklubam būtu
ieteicams izveidot vismaz vienu video, kurā atbilstoši pasniegts teritorijas
infrastruktūras, pakalpojumu apskats. Protams paralēli nepieciešams aktīvi
sadarboties ar vietējiem informācijas centriem, nodrošinot informatīvus
materiālus par sevi tajos. Un vislabāk būtu visām jahtu ostām darboties vienā
kvalitatīvi strukturētā interneta vietnē, piemēram, www.Visit Baltic by Boat.com.
Prezentācijas noslēgumā Ingus
min, ka Pilsētas Jahtkluba pārvaldījumā esošā osta ir augoša un tā ikdienu saskaras
ar daudziem izaicinājumiem un vajadzībām un noteikti ir atvērta inovācijām. Neskatoties
uz to ka Pilsētas Jahtkluba infrastruktūra ir attīstīta un kvalitatīva (uz
steķiem ir ūdens un elektrības pievadi, vasarā darbojas kafejnīca „ZULU”, osta
tiek apsargāta 24 stundas utt.) tā saskaras ar tādām pašām problēmām, ka visas
citas Latvijas jahtu ostas un risinājumus nepieciešams meklēt kopā.
Konferenci noslēdz Zanda Zeidaka
no Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas. Zanda ir atbildīgi un uzcītīgi
strādājusi pie projekta „Kurzeme region port development”, kā rezultātā mums
tika radīta šī iespēja tikties konferencē „Visit Baltic By Boat” Liepājā.
Konference, kā izrādījās ir tikai aisberga augšējā redzamā daļa, jo projekta
ietveros Kurzemes aktīvākās jahtu ostas tikušas pie ievērojamiem
infrastruktūras uzlabojumiem, kurus Zanda turpmākajā prezentācijas laikā
izklāsta un raksturo.
Diskusijā pēc prezentācijām aktīvi
iesaistījās visi klātesošie un iztirzāja daudzus problēmjautājumus. Faktiski,
kafijas pauzē kopīgi aizsāktās sarunas tika pārnestas tālāk konferences telpās.
Visi bija vienasprātis, ka nepieciešams izveidot Jahtu ostu asociāciju, lai
būtu iespējas efektīvāk attīstīt burāšanu Latvijā.
Autors:
Ingus Purgalis
Pilsētas Jahtklubs
|
|
Free
Sailing Banner Exchange - 3:2 ratio!
бухгалтерский аутсорсинг , расчет налогов, бухгалтерская фирма,
бухгалтерский учет, бухгалтерское обслуживание, Стоимость бухгалтерского обслуживания, бухгалтерия, Налоговое Спокойствие
|
| |
Higiēnas precesZobupastas, ziepes no Vācijas. Šampūni no Norvēģijas. Kvalitatīvas un pieejamas preces skaistumam un labsajūtai.
|
 |
|
; |
| |
|
|
Aktualitātes
EXTREME burāšana