a
 

Uzmanību!! Jaunā lapas versija piejama Šeit !!!!

Menu
 Aktualitātes
 EXTREME burāšana
 BMW Baltic Open Regata

.
Reklāma:


 

 Ziņas » Aktualitātes

Meklēšana meklēt arhīvā

Rīgas jahtklubs vēlas Aizkrauklē attīstīt burāšanu
autors: erix
iesūtīts: 2010.01.10 17:27
rakstīt autoram 
izdrukas versija 
Aizkrauklē ir lieliska ūdenskrātuve, un te varētu attīstīt jebkuru ūdenssportaveidu, bet vajadzīgi vietējie entuziasti — tā uzskata biedrības “Pilsētas jahtklubs” pārstāvji no Rīgas, kuri Aizkrauklē vēlas popularizēt un attīstīt burāšanas sportu.
Reklāma
Pie stadiona vai krodziņa
Biedrības “Pilsētas jahtklubs” valdes priekšsēdētājs Jānis Grīslis, valdes loceklis Didzis Zīraps un burāšanas skolas instruktors Rolands Millers kopā ar pašvaldības pārstāvjiem un uzņēmējiem Aizkraukles novada domē sprieda
par burāšanas sporta attīstību Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un pa Daugavu virzienā līdz Koknesei un Pļaviņām.
HES ūdenskrātuve ir pietiekami dziļa un plaša, un pa Daugavu var aizburāt pat līdz Pļaviņām, pa ceļam priecājoties par skaistajiem dabasskatiem. Usmas ezerā vietējie burātāji pazīst visas vietas un parasti sacensībās uzvar. Kāpēc gan tādas sacensības nevarētu rīkot Aizkrauklē? Burātāji domā, ka te ir lieliska vieta pat starptautisku sacensību rīkošanai, bet jāizveido laba bāze. Par bāzei piemērotu vietu viņi uzskata līcīti pie stadiona, kur varētu būt piestātne, inventāra noliktava, ģērbtuve, labierīcības. Laba vieta ir arī līcis pie “Kapteiņa krodziņa”. Tā īpašnieks Raivo Stumbris gan norādīja, ka var “ieburāt” arī spēkstacijas turbīnās — netālu no HES viņš vilcis ārā no ūdens  apgāzušos  jahtu.  
Vispirms vajadzīga piestātne
Lai varētu burāt, ir vajadzīga piestātne, un tādas varētu būt abos Daugavas krastos, arī pie viesu mājām. Tā kā ūdens līmenis HES ūdenskrātuvē ir mainīgs, piestātnei jābūt peldošai. Viesi stāsta, ka tās būvē nekā sarežģīta nav — var izmantot caurules, kurām aizmetina galus, vai tukšas mucas, kuras sastiprina kopā un virsū izveido koka dēļu klājumu. Paši sākumā tādu piestātni esot izveidojuši, pārāk ilgi gan nekalpo, metāls rūsē, toties tas ir daudz lētāk nekā celt hidrotehnisku būvi.
“Kapteiņa krodziņa” īpašnieks Raivo Stumbris uztraucas par īpašumu  drošību — cilvēki zog laivas, un arī jahtas ūdenī nevar atstāt, jo tām var viegli piekļūt. “Kapteiņa krodziņā” ir diennakts apsardze. Viņš stāsta, ka tagad uzņēmējiem ir grūti attīstīt savu biznesu, īpašnieki laivas pārdod. Arī Aizkraukles novada pašvaldībai nav naudas, un tā vairs nevar atbalstīt ne ātrumlaivu sacensības, kādas iepriekš vasarās notika Daugavā, ne piestātņu būvi. Ja entuziasti no Rīgas ar savām idejām uz Aizkraukli būtu atbraukuši krietni agrāk, te noteikti jau būtu kaut kas uzcelts — domā pašvaldības pārstāvji. Domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme teic, ka pirms astoņiem gadiem ūdensmotosporta attīstību Aizkrauklē uzskatījis par ļoti aktuālu, bet tagad daudz kas ir nokavēts.
Tomēr Aizkrauklē ir daži cilvēki, kuriem pieder jahtas, varbūt varētu sākt ar viņu uzrunāšanu.
Meklē entuziastus
Burātāji piekrīt dalīties pieredzē, zināšanās, dot padomus, konsultēt, var palīdzēt rīkot sacensības, bet uzskata, ka vajag atrast vietējo entuziastu, kas burāšanu gribētu attīstīt. Tas varētu būt arī kāds bez darba palicis sporta skolotājs vai treneris, cilvēks ar pedagoģisko izglītību, kurš mācītos pats un uzņemtos apmācīt citus. “Svešiniekam te būtu grūti ko sākt, turklāt mums  jādara savs darbs, tādēļ vajag vietējo cilvēku,” domā jahtkluba pārstāvji.
Aizkrauklē varētu attīstīt arī jebkuru citu ūdenssportaveidu, piemēram, airēšanu. “Vācietis Ķelnē pēc darba aiziet uz vietējo airēšanas klubu un savam priekam stundu vai divas paairē. Kāpēc tā nevarētu būt Aizkrauklē?” jautā burāšanas skolas instruktors Rolands Millers. “Mums ierasts, ka atpūta ir šņabis, pirts un meitenes, bet var būt arī citādi.”
“Izkritusi” viena paaudze
Rīgas jahtkluba pārstāvji ar nožēlu atzīst, ka burāšanas sportā Latvijā nav jaunu cilvēku, jo, Latvijai atgūstot neatkarību, šis sportaveids panīka, bāzes aizlaida postā, inventāru izvazāja, par bērniem toreiz nedomāja. Vecāki parasti apmāca savas atvases, taču burāšanā viena paaudze ir “izkritusi”, nav pēctecības. Latvijas jaunatnes burāšanas olimpiādē piedalījās tikai ap 30 jauniešu, tas ir ļoti maz. Apmācība būtu jāsāk ar bērniem, viņi parasti iesaista arī brāļus un māsas, vecākus un vecvecākus. Biedrībai ir sava burāšanas skola, kas darbojas augu gadu.
Rīgas jahtkluba pārstāvji nevar nopirkt un uz Aizkraukli atvest pietiekami daudz laivu, tomēr šo to līdz pavasarim cer sagādāt.
Tiksies vēlreiz
Aizkraukles novada domes attīstības plānotāja Ilona Kāgane sola apzināt uzņēmējus un pašvaldības, kuras vēlētos atbalstīt burāšanas ideju, un līdz pavasarim domē organizēt tikšanos vēlreiz.
“Mēs ar burāšanu esam “saslimuši” un noteikti kādu “inficēsim” arī Aizkrauklē!” ir pārliecināti jahtkluba pārstāvji.
Tavs komentārs:
Vārds:*
e-pasts:*
aplūkot atsauksmes (2)


Free Sailing Banner Exchange - 3:2 ratio!

бухгалтерский аутсорсинг , расчет налогов, бухгалтерская фирма,
бухгалтерский учет, бухгалтерское обслуживание, Стоимость бухгалтерского обслуживания, бухгалтерия, Налоговое Спокойствие


 
Higiēnas preces

Zobupastas, ziepes no Vācijas. Šampūni no Norvēģijas. Kvalitatīvas un pieejamas preces skaistumam un labsajūtai.

Par ko Jūs vēlētos šeit lasīt ?
Vairāk par burāšanas vēsturi.
Vairāk par Jahtu būvi.
Vairāk par Jahtu remontu.
Vairāk par ceļojumiem un piedzīvojumiem.
Par jaunumiem un aktualitātēm pasaulē.
Kur, ko un kā var iegādāties.
Par iespējām atpūsties uz jahtas.
Par ekstrēmām un neparastām lietām.
Par sacensībām un rezultātiem.
Par kaut ko citu
 
(varat balsot reizi dienā)
aptaujas rezultāti »
Follow baltsails on Twitter
;
 


Lapu skatās 32 , pavisam kopā bijuši: 469, ielāde 0.018933057785034 sec.