Sadzīves tehnika

Blog

Laimonim Milleram - 100
Šogad aprit simtā vasara, kopš dzimis Laimonis Millers (15.07.1914 – 10.10.2009) – viens no ievērojamākajiem burāšanas sporta veicinātājiem mūsu valstī. | 7/13/2014

    «Burātājs Laimonis ... Lasīt vairāk

Beneteau iegādājās jaunu patentu "Wing Sail Rig"
Beneteau ir apņēmies padziļināti pētīt jaunās paaudzes buras jauniem kruīza jahtu modeļiem | 5/15/2014

          Tie, ... Lasīt vairāk

Dienas rutīna birojā
Nenoturējos pārpublicēt šo video. | 5/9/2014

Lai katram tāda rutīna birojā :) !  

More Entries
Categories
    Arhīvi

     

    28. -29. Aprīlis Liepāja VISIT BALTIC BY BOAT

    Konference, kas norisinājās Liepājā 28. – 29. aprīlī, kopā pulcēja Latvijas jahtu ostu pārvaldītājus, vadītājus, kompetento organizāciju pārstāvjus, kā arī atsevišķus ārvalstu speciālistus. Tika lasītas prezentācijas un izvērsta plaša un produktīva diskusija. Sarunas vedās labi un dalībnieki atvērti un aktīvi runāja par inovācijām un plāniem. | 4/1/2014

    autors: erix
    iesūtīts: 2011.05.24 14:40

    Kā pirmais uzstājās Latvijas Zēģelētāju savienības pārstāvis Ģirts Avotiņš kurš uzsvēra nepieciešamību strādāt ar jauniešiem papildinot mazo buru laivu floti, kā arī aktīvi nodarboties ar trenēšanu. Tiek runāts arī par jahtu sacensībām Baltijas jūrā. Šādas sacensības tiek pozicionētas kā izaicinājums burāt jaunos, savādākos apstākļos nekā tas ierasts, piemēram, Rīgas līcī. Šādas sacensības būtu jāorganizē starptautiskā līmenī, kā piemēru Ģirts min Baltijas valstis. Tādejādi tiktu radīta arī lielāka atpūtas burātāju interese par Latviju. Noslēdzot prezentāciju tiek konstatēts, ka Latvijā nepastāv sadarbība starp jahtu ostām un būtu nepieciešams strādāt pie vienota komunikāciju tīkla izveides, iespējams, pat visā Baltijā.

    Par situāciju Lietuvā stāsta Kestutis Oginskas (Lithuania Inland Warerway Association).  Sākot prezentāciju tiek norādīts uz kuluāros jau apspriesto problemātiku, proti, internacionalitātes trūkumu burāšanas nozarē Baltijas valstīs. Tālāk tiek apskatīta Lietuvas burāšanas nozares specifika. Tiek minēts, ka Klaipēdā ir lielākā jahtu osta Lietuvā, kas atrodas pašā pilsētas centrā. Šeit norisinās daudz kultūras aktivitātes. Ūdens tūrisms Lietuvā ir labi attīstīts dēļ plašā upju tīkla, kur iekšējie kuģošanas ceļi ir aptuveni 902 km garumā. Uz lielākās un nozīmīgākas Lietuvas upes Nemunas atrodas pat 19 ostas.

                Tālāk prezentācijā tiek salīdzinoši plaši runāts par Sventoji ostas attīstības plāniem un jau paveikto. Kanāls ieejot ostā šogad tiks padziļināts līdz 3 metriem. Ar elektrības un ūdens pievadi tiks aprīkoti arī steķi. Nākotnes vīzijas Lietuvas kolēģiem ir gaišas jo jau panākta un apstiprināta vienošanās ar „Ministry of Industry, Trade and Tourism of Spain” par izpētes darbiem, kas turpmāk ļaus ostu pārdomāti un atbilstoši vajadzībām, burāšanas tendencēm attīstīt.

        Kā vienu no attīstības scenārijiem kolēģi min piestātnes izveidošanu, kura spētu apkalpot 500 laivas un uzglabāt 160 laivas. Izmaksas šajā gadījumā lēšamas 50 000 000 Eiro apmērā. Kompleksā paredzēta arī burāšanas skola, jahtklubs, sausais doks, kuģu remontēšanas vieta, protams, arī veikali un restorāni. Norvēģiju pārstāvēja Larvik ostas direktors Olafs Klunderud, kurš savu prezentāciju sāk uzsverot, ka māksla, kultūra un pasākumi ir jahtu ostu attīstības panākumu atslēga. Olafs norāda uz to, ka Norvēģi ir burātāju tauta to apstiprinot ar faktu, ka uz 5 miljoniem iedzīvotāju ir reģistrēti 500 000 kuģošanas līdzekļi. Prezentācijas laikā tika

    raksturots arī tipiskais jahtas īpašnieks

    Norvēģijā, no Latvijas pozīcijas skatoties – potenciālais klients. Tas būtu,- turīgs vīrs ar vidējiem vai augstiem ienākumiem, kura vecums ir virs 50 gadiem. Norvēģi ceļo kopā ar ģimenēm, parasti 4 cilvēku sastāvā. Mīl restorānus un ir īsteni dabas draugi. Viesis norāda arī uz trūkumiem, kādēļ Norvēģi par galamērķi neizvēlas Latviju un Baltijas valstis kopumā. Pirmkārt, trūkst informācijas, otrkārt,  Norvēģiem ir vēsturiski izveidojies ieradums ceļot uz R un D esošajām valstīm. Pēc Olafa domām, lai mainītu šos ieradumus un attīstītu kuģošanu starp valstīm būtu nepieciešams izvērst pārdomātu marketingu. Šeit uzsvars jāliek uz Baltijas valstu sadarbību un pozicionēšanos tirgū zem vienota, kopīga tūrisma reģiona – „Baltija”. Veidojot marketingu, ieteicams būtu sadarboties arī ar Zviedriju, Somiju, Krieviju (Kaļiņingradu) un Poliju. Jāpiemin arī tas, ka ceļš no Norvēģijas ievērojami sarūk, ja izmanto Jota kanālu, un šis fakts šķietamo tūristu migrācijas utopiju pārvērš reālā iespējā.

              Tika pārstāvēta arī Rīgas tehniskā universitāte Egona Bērziņa personā. Prezentācijas sākumā brīvā formā Egons uzsāk auditorijas informēšanu par jau notikušu projektu „SuPortNet” (www.suportnet.de / www.suportnet.lt), kurā viens no mērķiem bija vienota jahtu ostu tīkla izveide, taču tas neizdevās dēļ dalībnieku nespējas projektu apgādāt ar informāciju. Projekts beigts 2003. gadā.

                 Tālāk tiek runāts par ostu nozīmīgumu un kopumā tiek uzsvērts, ka jahtu osta ir konkrētas vietas identitātes simbols, un kuru darbība būtu jāattīsta tā, lai tās spētu funkcionēt visās sezonās. Tātad, nepieciešams attīstīt arī piestātnei apkārt esošo infrastruktūru! Skaidrs, ka ostās nav nevienas mazas un lētas lietas, tomēr šāds ceļš ilgtermiņā būtu izdevīgs, vienkāršāk - progresīvs.

                     Pāvilostas jahtu ostu pārstāv Anete Blaževiča, kura dalās iespaidos, kurus guvusi apmeklējot vairākas jahtu ostas Norvēģijā. Tur burāšana un ūdens tūrisms kopumā ir ļoti attīstīts un ostās pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Ostās ir attīstītas komunikācijas (kafejnīcas, restorāni, veikali, atpūtas laukumi utt.) tai skaitā pašapkalpošanās automāti, kas Latvijā vēl nav pat redzēti. Visu te ir viegli atrast dēļ kvalitatīvās teritorijas pārskata kartes.

              Atsevišķās ostās tiek piekopta savdabīga prakse,- pa dienu ostas nodeva nav jāmaksā, taču tas jādara ja viesi nolemj uzkavēties arī naktī. Bieži ostās redzami monitori uz kuriem viegli, saprotami nolasāmas laika ziņas. Šādi monitori kalpo arī kā marketinga instruments. Reklāma tiek arī realizēta pārdodot īpašus ostas dvieļus un higiēnas preces. Īpatnējs risinājums ir atkritumu tvertņu izvietošana zem zemes, tas tiek darīts ne tikai teritorijas taupīšanas nolūkā, bet arī ir kā moderns dizaina elements. Norvēģijas ostās ir degvielas uzpildes stacijas, kā arī augsta līmeņa serviss uz pontoniem, kas sevī iekļauj gan vieglu piekļūšanu elektrībai, gan dzeramajam ūdenim.

              Svarīgi šeit ir pasākumi un kultūras norises par kurām uzzināt var turpat ostā, jo informācija (bukleti, kartes) sadarbojoties ar tūrisma informācijas centriem tiek izvietota ostā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta iespējām atpūsties kopā ar ģimeni.

          Anete raugoties uz situāciju Latvijā uzsver nepieciešamību attīstīt burāšanas tradīcijas tiktāl, lai tas kļūtu par dzīvesveidu. Protams, jāstrādā arī pie servisa un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas mūsu ostās, kā arī kopīgi un aktīvi jādomā par burāšanas izaugsmi visā Latvijā. Tiek uzsvērts arī tas, ka mūsu mazajās ostās (salīdzinot ar Norvēģiju) mums ir iespēja izturēties īpaši un individuāli pret katru klientu, kas ir liels pluss.

              Kā nākamais savu prezentāciju lasa „Kuivižu jahtkluba’’ direktors Kaspars Mitulis. Tiek daudz stāstīts par ostas sakopšanu un norādīts uz lielo darbu, kas ieguldīts, lai 2009. gadā atvērtu kompleksu apmeklētājiem. Paveikts tiešām ir daudz, to apstiprina prezentācijā lietotās, uzskatāmās bildes. Faktiski, no izgāztuves, par kādu bija kļuvusi šī teritorija, Kaspars ir spējis izveidot ne tikai ar ūdeni un elektrību aprīkotu 30 m garu jahtu piestātni, bet arī mūsdienīgu atpūtas kompleksu ar labu Restorānu un patīkamu viesnīcu. Jahtkluba telpās pieejama arī pirtiņa un atpūtas telpa, ostas dziļums ir 2,4 – 3 m, ir arī slips.

                 Kaspars norāda uz to, ka, lai panāktu šādus rezultātus papildus apjomīgam darbam nepieciešami arī lieli finanšu ieguldījumi. Kuivižu osta savesta kārtībā izmantojot personīgos līdzekļus un kredītresursus, atbalsts gūts arī no Eiropas savienības fondu resursiem.

              Ingus Purgalis, pārstāvot Pilsētas Jahtklubu, sākumā norāda uz burāšanas specifisko fundamentu, kas sevī ietver ne tikai burāšanas sportu, bet vienādās daļās arī rekreāciju, tehnisku cilvēku vaļasprieku un prestižu.  Tiek runāts arī par nepieciešamību izveidot ciešu sadarbību starp Jahtu ostām un pasniegt Latviju un vēlāk plašāk Baltiju, kā vienotu galamērķi, īpašu reģionu pasaules tirgū, jo pa vienam, turklāt dezinformēti, mūsu attīstība norit samērā lēni.

               Viena no idejām, kuru Ingus piedāvā burāšanas attīstības veicināšanai Latvijā ir sniegt atbalstu jaunajiem burātājiem izveidojot atvieglotus nosacījumus jahtu ostu izmantošanā, tādejādi ļaujot jaunajiem kapteiņiem (pirmie 2 gadi pēc kvalifikācijas iegūšanas) vieglāk aprast ar vidi, iespējām un izdevumiem ar kuriem jārēķinās nākotnē. Šāda rīcība varētu būt progresīvs solis aktivizējot kapteiņus, kuri iegūstot kvalifikāciju nav spējuši atrast iespēju kuģot. Šāda programma varētu arī radīt interesi savest kārtībā tos kuģošanas līdzekļus, kas jau sen nav peldējuši un novietoti angāros, garāžās, pagalmos utt. Tādejādi tiktu attīstīta ūdens tūrisma kustība Latvijā.

            Ingus dalās ar pieredzi un zināšanām par plānotu marketingu. Tiek norādīts uz www.yootube.com efektivitāti, kas tiek pamatota ar mūsdienu cilvēku informācijas iegūšanas paradumiem. Tie labprāt sev nepieciešamo informāciju meklē video formātā, un tamdēļ katram jahtklubam būtu ieteicams izveidot vismaz vienu video, kurā atbilstoši pasniegts teritorijas infrastruktūras, pakalpojumu apskats. Protams paralēli nepieciešams aktīvi sadarboties ar vietējiem informācijas centriem, nodrošinot informatīvus materiālus par sevi tajos. Un vislabāk būtu visām jahtu ostām darboties vienā kvalitatīvi strukturētā interneta vietnē, piemēram, www.Visit Baltic by Boat.com.

               Prezentācijas noslēgumā Ingus min, ka Pilsētas Jahtkluba pārvaldījumā esošā osta ir augoša un tā ikdienu saskaras ar daudziem izaicinājumiem un vajadzībām un noteikti ir atvērta inovācijām. Neskatoties uz to ka Pilsētas Jahtkluba infrastruktūra ir attīstīta un kvalitatīva (uz steķiem ir ūdens un elektrības pievadi, vasarā darbojas kafejnīca „ZULU”, osta tiek apsargāta 24 stundas utt.) tā saskaras ar tādām pašām problēmām, ka visas citas Latvijas jahtu ostas un risinājumus nepieciešams meklēt kopā.

                Konferenci noslēdz Zanda Zeidaka no Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas. Zanda ir atbildīgi un uzcītīgi strādājusi pie projekta „Kurzeme region port development”, kā rezultātā mums tika radīta šī iespēja tikties konferencē „Visit Baltic By Boat” Liepājā. Konference, kā izrādījās ir tikai aisberga augšējā redzamā daļa, jo projekta ietveros Kurzemes aktīvākās jahtu ostas tikušas pie ievērojamiem infrastruktūras uzlabojumiem, kurus Zanda turpmākajā prezentācijas laikā izklāsta un raksturo. Diskusijā pēc prezentācijām aktīvi iesaistījās visi klātesošie un iztirzāja daudzus problēmjautājumus. Faktiski, kafijas pauzē kopīgi aizsāktās sarunas tika pārnestas tālāk konferences telpās. Visi bija vienasprātis, ka nepieciešams izveidot Jahtu ostu asociāciju, lai būtu iespējas efektīvāk attīstīt burāšanu Latvijā.    
    Autors:
    Ingus Purgalis Pilsētas Jahtklubs
     

     

    Reklāma:

    horizontālās vitrīnas

     

    ad coment



    PARTNERI:
     

      

     

      

    Prodomo Dallmayr Kafija no Vācijas  

    Kontaktinformācija:

    baltsails@gmail.com

    t. +371 26731268

     

    Iepriekšēja lapas versija pagaidām piejama šeit